2013. gadā, atrodoties atvaļinājumā, futbola mačā guvu ceļa traumu. Neatliekamās palīdzības dienesta ārsts atrada tikai sasitumu un lika viņam nākt pēc divām nedēļām. Pēc šī laika kāja turpināja sāpēt, bet ārsts uzstāja, ka tas bija tikai zilums, un bija vajadzīgs laiks, līdz tas pāriet. Visbeidzot, 2014. gada sākumā es privāti devos uz MRI, jo mans ceļgals bieži bija sāpīgs un nestabils. Izrādījās, ka man ir saplēstas saites un bojāts menisks. Mana ceļa rekonstrukcija ir paredzēta 2015. gada maijā, taču šajā laikā es nomainīju apdrošinātāju. Mans jautājums ir, no kura apdrošinātāja man vajadzētu prasīt, no tā, kurš man bija negadījuma laikā, vai no jauna, kas man bija kopš šī gada janvāra. Es arī baidos, ka pirmā nepareiza diagnoze (kā kontūzija) ietekmēs pozitīvu mana pieteikuma izskatīšanu apdrošinātājam.
Šajā gadījumā ir absolūti nepieciešams sazināties ar advokātu, kurš, izlasot abu apdrošināšanas līgumu noteikumus, varēs novērtēt situāciju.
Ņemot vērā Civilkodeksa noteikumus (814. Panta 1., 2. un 3. punkts), manuprāt, iepriekšējam apdrošinātājam vajadzētu uzņemties zināmu apdrošināšanas atbildību. Svarīgi ir arī tas, ka apdrošinātājam ir pienākums sniegt apdrošinātājam visus zināmos apstākļus, par kuriem apdrošinātājs jautāja piedāvājuma formā vai pirms līguma noslēgšanas ar citām vēstulēm. Ja apdrošinājuma ņēmējs noslēdz līgumu ar pārstāvja starpniecību, šis pienākums ir arī pārstāvim un attiecas arī uz viņam zināmiem apstākļiem. Ja apdrošināšanas līgumā paredzēts, ka par izmaiņām punktā uzskaitītajos apstākļos jāziņo tā darbības laikā, apdrošinājuma ņēmēja pienākums ir nekavējoties informēt apdrošinātāju par šīm izmaiņām pēc informācijas saņemšanas.
Juridiskais pamats: Civilkodeksa likums (2014. gada Likumu žurnāls, 121. punkts ar grozījumiem)
Atcerieties, ka mūsu eksperta atbilde ir informatīva un neaizstās vizīti pie ārsta.
Pšemislavs GogojevičsNeatkarīgs juridiskais eksperts, kas specializējas medicīnas jautājumos.
