Kāpēc pēdējā laikā lielākā daļa poļu steidzās uz veikaliem, pērkot pārtikas preces, zāles un tualetes papīru? Poļu izturēšanos pret epidēmiju skaidro SWPS universitātes sociālais psihologs doktors Konrāds Majs.
Marta vidū lielākā daļa poļu - sekojot citu tautu piemēram - iebruka aptiekās, pārtikas veikalos un aptiekās, pēc viņu domām, pērkot pirmās nepieciešamības preces. Kas viņus dzina? Mēs vaicājām SWPS universitātes sociālajam psihologam Dr. Konrāds maj.
Psiholoģiskā klīnika palīdzēs saistībā ar koronavīrusa epidēmijuLai skatītu šo videoklipu, lūdzu, iespējojiet JavaScript un apsveriet jaunināšanu uz tīmekļa pārlūkprogrammu, kas atbalsta video
Kāpēc mēs pakļaujamies kolektīvai histērijai
Mūsu stāstā pienāca brīdis, kuru neviens negaidīja. Līdz šim mūsu dzīve ir bijusi stabila un paredzama. Mēs esam pieradinājuši slimības, kas mūs ir nomocījušas kā sabiedrību, vai arī nelaimes gadījumus, tāpēc mēs no viņiem ne tik ļoti baidāmies, bet arī zinām, kā pret tiem cīnīties. Un pēkšņi, saskaroties ar nezināmu slimību, mēs jūtamies bezspēcīgi, neaizsargāti, mēs varam tikai palēnināt progresējošo epidēmiju - tas mums ir kaut kas neiedomājams un šokējošs.
Šādā situācijā ieslēdzas mūsu dabiskie instinkti, piemēram, rūpes par savu un tuvinieku dzīvi, mēs ciešam no drošības sajūtas trūkuma. Cilvēks par katru cenu mēģina atgūt kontroli pār šo sarežģīto situāciju, un vienīgais, ko viņš var darīt, ir kopēt citu uzvedību. Viņš pie sevis domā: "Ja viņi pērk pārtiku veikalos un tualetes papīru no veikaliem, tad arī man vajadzētu, es nevaru būt sliktāks, jo varbūt viņiem ir taisnība masveidā pirkt šos produktus."
Turklāt mūsu uzvedībā slēpjas otrs faktors - neuzticēšanās oficiālajiem vēstījumiem. Šī uzvedība ir īpaši raksturīga Polijas sabiedrībai tās sarežģītās vēstures dēļ (neuzticība bijušajām valdībām). Turklāt plašsaziņas līdzekļos valda arī informācijas haoss - cilvēki nezina, kurus klausīties un kam uzticēties, tāpēc vēlas būt informācijas avots draugiem. Tādējādi visas viltus ziņas vai sazvērestības teorijas, kas tīmeklī izplatās kā ugunsgrēks. Cilvēkiem tas ir arī veids, kā veidot stabilu nostāju savā vidē.
Kolektīvā histērija un kas tālāk?
Pēc pirmā satricinājuma beigām cilvēki sāka pieiet visam vieglāk. Pēkšņi izrādījās, ka veikali nav slēgti, un jūs joprojām varat iegādāties nepieciešamākās preces. Bet koronavīruss ir izaicinājis visu pasauli. Valsts karantīnas apstākļos mums daudzus mēnešus ir pilnībā jāpārveido sava dzīve, savādāk jāorganizē darbs un vairāk jānorobežojas no citiem cilvēkiem. Pretējā gadījumā atkārtotos Itālijas scenārijs, kur sociālie kontakti bija svarīgāki par veselo saprātu.
Kā izdzīvot karantīnā?
Vissvarīgākais ir mūsu attieksme šajā grūtajā laikā - mums vajadzētu būt optimistiskiem attiecībā uz nākotni. Tagad mēs sēžam mājās sevis un savu tuvinieku dēļ, bet kādreiz tas beigsies. Uzskatīsim to par atveseļošanos pēc slimības. Rūpēsimies par kaut ko konstruktīvu - palīdzēsim citiem, līdz šim novārtā atstātām lietām, kopsim ģimenes dzīvi un pastiprināsim kontaktus, izmantojot internetu. Analizēt pašreizējo situāciju, pastāvīgi pārbaudīt ziņas nav jēgas - tās mums neko labu nedos.
Psiholoģe Marija Rotkiela par savstarpējām attiecībām epidēmijas laikā.
Mēs izstrādājam savu vietni, parādot reklāmas.
Bloķējot reklāmas, jūs neļaujat mums izveidot vērtīgu saturu.
Atspējojiet AdBlock un atsvaidziniet lapu.
