Mūsu ikdienas trauksme jeb tas, kā izpaužas STRESS un kāds ir tā cēlonis

Katrs no mums izjūt stresu. Tas sākas ļoti banāli. Modinātājs nezvanīja, tu kavēji darbu, priekšnieks šķībi skatījās uz tevi, bērns to atnesa no skolas ... Iespiesti ikdienas pienākumos, iedzīti, mēs ļoti viegli sarūgtināmies. Tad mēs sakām, ka mēs esam stresa stāvoklī.

Stress šodien ir atslēgas vārds, kas noder jebkuram gadījumam. Biologam tas nozīmē visa organisma mobilizāciju, kas izriet no nepieciešamības reaģēt uz neparastām situācijām. Psihologs teiks, ka tas ir attēls par attiecībām starp cilvēku un viņa vidi. Neatkarīgi no definīcijas, stress vienmēr ir saistīts ar mums nepatīkamu pieredzi vai grūtībām.

Lasiet arī: Garšaugi palīdz mazināt stresu un nervozitāti Vai esat saspringts? Vai jūs varat kontrolēt stresu? Diēta nervu sistēmas stiprināšanai

Hronisks stress izraisa imunitātes samazināšanos

Visas problēmas, kas pārkāpj ģimenes saites, naudas trūkums, problēmas profesionālajā dzīvē, mazākas vai lielākas neveiksmes, mūsos izraisa neirotiskas reakcijas. Mēs parasti tiekam ar viņiem galā. Dažreiz pietiek vienkārši sarunāties ar draugu vai doties uz solāriju, sporta zāli vai kosmetologu. Sliktāk ir tad, kad jāpacieš mīļoto nāve, darba zaudēšana, piedalīšanās ceļu satiksmes negadījumā, zādzības vai laupīšana. Tie ir traumatiski pārdzīvojumi, kas saliek kaklu un neļauj ātri atgūties. Mēs reaģējam uz ikdienas ikdienas stresu ar lielāku fizisko un garīgo aktivitāti. Asinsspiediens un cukurs paaugstinās, un sirdsdarbība palielinās. Ķermenis un prāts ir gatavi rīkoties - cīnīties vai bēgt. Mēs izjūtam bailes, bailes, dusmas vai naidīgumu. Bet ilgstošs ķermeņa spēku mobilizācijas stāvoklis var izraisīt izsīkumu un imunitātes samazināšanos. Pēc tam mēs varam noķert, piemēram, akūtu elpceļu infekciju. Dažreiz rodas miokarda išēmija, tiek traucēta sirdsdarbība un samazināta tās efektivitāte. Turklāt, dzīvojot pastāvīgā stresā, mēs palielinām vēža attīstības risku.

Stresa reakcija

Tas ir process, kurā iesaistīti centrālie nervu, sirds un asinsvadu un virsnieru dziedzeri. Ārkārtas situācijā smadzeņu pamatnē esošais hipotalāms sāk izdalīt stresu koordinējošu vielu, ko sauc par CRF. Tas caur asinīm nonāk smadzenēs un stimulē hipofīzi, lai ražotu adrenokortikotropo hormonu (AKTH), ko sauc par kortikotropīnu. Tās ietekmē virsnieru dziedzeri izdala steroīdus, t.i., vielas, kas nosaka stresa reakcijas gaitu un tās izzušanu. Tas ir individuāls jautājums. Daudz kas ir atkarīgs no ģenētiskās noslieces un dzīves pieredzes.

Stresa cēloņi

Ļoti bieži mēs neapzināmies, ka apetītes trūkums, grūtības aizmigt un koncentrēties ir normāla reakcija uz stresu. Protams, labāk nav tādu nepatikšanu, nekā spēt tikt ar tām galā. Bet mēs nevaram paļauties uz tik ideālu situāciju. Ārsti uzskata, ka mēs nodarām viskaitīgāko stresu sev. Mehānisms ir ļoti vienkāršs - mēs izvirzām sev arvien vērienīgākus mērķus, ļaujamies (bieži vien pret savu gribu) sevi saukt t.s. žurku skrējiens. Mēs veidojam karjeru, iegūstam bagātību. Padomāsim par to, ko mēs vēlamies un kas mūs priecē. Atbildot uz šiem jautājumiem, var izrādīties, ka mums kaut kas jāmaina savā dzīvē un tādējādi jānovērš daudzas stresa situācijas.

Izturība pret stresu

Psihiatru teiktais, izturība pret stresu ir atkarīga no mūsu temperamenta. Neatkarīgi no tā, vai mēs esam pārliecināti, ka dzīvei ir kārtība, vai notikumus var izskaidrot, ka visas darbības ir vērts pūļu un apņemšanās, un jaunu problēmu risināšana ir mūsu iespēju robežās. Šāda attieksme pret dzīvi palielina cilvēka izturību pret slimībām un ietekmē viņa ilgmūžību. Var teikt, ka izdzīvošanas pamats ir līdzsvara saglabāšana starp to, ko dod mūsu ikdiena, un to, kā mēs reaģējam uz notikumiem. Kad stresa situācija ilgst īsu laiku, mēs esam drošībā, jo netiks traucēts līdzsvars starp atsevišķu orgānu darbību organismā. Sliktāk ir tad, kad rodas grūtības un mēs nespējam no tām atbrīvoties.