Vai jūs jūtaties saspringts?

Vai jūs jūtaties saspringts? Jūs nezināt, kā to atbrīvot? Hronisks stress var kaitēt jūsu veselībai, ne tikai garīgajai. Tādēļ mums jāaptver brīdis, kad stress sāk darboties pret mums. Piedalieties viktorīnā un pārbaudiet, kādā stresa līmenī jūs esat.

Ja jūs dzīvojat pastāvīgā stresā un nevarat to mazināt, jūs sākat zaudēt spēku un veselību.

Mūsdienu pasaulē stress galvenokārt ir psiholoģisks - pieaugošās aizdevuma daļas, satiksmes sastrēgumi vai spiediens darbā. Tomēr ķermenis uz tiem reaģē ar fizioloģiskām izmaiņām.

Izkrauts stress ir faktors, kas ievērojami samazina ķermeņa imunitāti. Cilvēki, kuri ir pakļauti ilgstošam vai ļoti spēcīgam spiedienam, saslimst, slikti jūtas un, saslimstot, lēnām atgūstas.

Ilgstoša stresa izraisīto slimību sarakstā ir sirds slimības (išēmiska slimība, infarkts, aritmijas), arteriālā hipertensija, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas slimības, augsts holesterīna līmenis asinīs, astma, ādas slimības, un tās var arī veicināt vēža attīstību, izraisīt neirozes, bezmiegu, menstruāciju traucējumus, problēmas ar erekciju.

Pārbaudiet, kādā stresa līmenī jūs esat.

Kā ikdienā tikt galā ar stresu? Cilvēkiem, kuri piedzīvo stresu, regulāri jāvingro. Tie ļauj ķermenim nogurt un izlietot tādu vielu rezerves, kuras rodas, reaģējot uz stresu (tā sauktie stresa hormoni). Adrenalīns un citi stresa hormoni ilgstoši paliek asinīs un neiznīcinās ķermeni.

Runāšana ar mīļoto cilvēku stresa gadījumā ir laba, tā atvieglo gan ilgstoša, gan īstermiņa stresa sekas. Tajā pašā laikā šāda saruna nav jāvada profesionāli, pietiek ar to, ka kāds mūs laipni uzklausa.

Dusmu, nožēlas, pat izmisuma izteikšana ir labāka nekā šo jūtu slēpšana. Rezultātā tas palielina ķermeņa pretestību un veicina veselības uzlabošanos.

Labs veids, kā mazināt stresu, ir "psiholoģiskas" metodes: relaksācija un vizualizācija.

Lai mazinātu spriedzi, praktizējiet dziļu elpošanu, kas aktivizē vēdera muskuļus. Apmācīts cilvēks drīkst veikt tikai 3-4 šādas elpas. Tas ir ļoti labs veids, kā atpūsties, piemēram, pirms uzstāties publiski vai sarunāties ar svarīgu personu.

Cilvēkiem, kuri cieš no ilgstoša stresa, parasti ir pārāk maz B6 vitamīna un magnija. Paaugstinātas spriedzes laikā ir vērts papildināt šos trūkumus. Piemēram, ir vērts ēst pārtiku, kas bagāta ar šiem savienojumiem. Tie ietver: aknas, riekstus, tumši zaļus dārzeņus (piemēram, spinātus), graudus, vēžveidīgos, kakao.

Peldēšana, tai-chi un joga ir lieliski veidi, kā atbrīvot spriedzi, jo tie padziļina elpošanu un atbrīvo prātu no nevēlamām domām. Pastaigām, saskarsmei ar dabu vai riteņbraukšanai ir līdzīga ietekme.