Autotransporta institūts rīko kampaņu, kuras mērķis ir palielināt izpratni par profilakses pasākumiem acu testu jomā ne tikai veselības, bet arī ceļu satiksmes drošības jomā. Aptauja rāda, ka pat 24% autovadītāju ar redzes traucējumiem neievēro ieteikto korekciju.
Autotransporta institūta patronāžā notiekošās izglītības kampaņas ietvaros tika sagatavots ziņojums "Par autovadītāju redzi". Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kuras redzes problēmas visbiežāk ietekmē transportlīdzekļu vadītājus un ko viņi dara, lai tās novērstu.
Labi zināt: Acu vingrinājumi redzes uzlabošanai
Diemžēl ziņojumā sniegtie dati nav optimistiski. Tie parāda, ka:
- 44% aptaujāto automašīnu vadītāju ir redzes traucējumi
- 24% automašīnu vadītāju ar diagnosticētu redzes traucējumu nepiemēro ieteicamo optisko korekciju
- Gandrīz katrs ceturtais autovadītājs (24%) paziņo, ka redzi pārbauda retāk nekā ik pēc 3 gadiem
- Autovadītāji, kuri vecāki par 60 gadiem, visbiežāk pārbauda redzi: reizi gadā - 39%, reizi 2 gados - 30%
- 27% autovadītāju paziņo, ka pēc tumsas iestāšanās viņiem šķiet sliktāk: biežāk sievietes (34%) nekā vīrieši (19%)
- Autovadītāji vecumā no 45 līdz 59 gadiem visbiežāk sūdzas par sliktāku redzi pēc tumsas iestāšanās (32%)
- Autovadītāju ar redzes traucējumiem redzes pasliktināšanās pēc tumsas iestāšanās ir 40%
- 42% autovadītāju paziņo, ka ceļo ilgāk par 6 stundām
- 22% cilvēku, kas vada automašīnu, redzi pārbauda katru dienu retāk kā reizi 3 gados
- Autovadītāju ar nenoteiktu redzes traucējumu gadījumā 34% pie speciālista dodas pārbaudēs retāk kā reizi 3 gados
Braucot ar transportlīdzekli, redze ir galvenā loma - tiek lēsts, ka vadītājs saņem līdz 90% no informāciju. Jebkura redzes kvalitātes pasliktināšanās ievērojami samazina reakcijas laiku mainīgajā satiksmes situācijā.
Lasiet arī: Nakts aklums (nakts aklums) - cēloņi, simptomi, ārstēšana un profilakse
Kā liecina pētījums, pat 44% autovadītāju cīnās ar redzes traucējumiem, bet pat 24% no viņiem paziņo, ka neizmanto ieteicamo korekciju. Tas var izraisīt sliktu redzi un aizkavēt reakcijas laiku, veicinot bīstamu braukšanas situāciju.
Saskaņā ar pētījuma rezultātiem par redzes pasliktināšanos pēc tumsas iestāšanās sūdzas 27% autovadītāju - visvairāk sūdzas autovadītāji vecumā no 45 līdz 59 gadiem (32%). Cilvēku vidū, kuri lieto koriģējošās lēcas, šis procents ir pat 40%.
Citi Polijas autovadītāju norādītie simptomi ir: acu sasprindzinājums (23%), asarošana (14%) un galvassāpes vai acu sāpes (14%). Dažiem autovadītājiem ir arī problēmas ar neskaidru redzi (11%) un samazinātu spēju koncentrēt redzi (7%).
Vai plānojat ceļojumu? Plānojiet pieturu
Braukšana ar automašīnu, kaut arī daudziem tā ir ikdienas darbība, acīm joprojām ir ļoti prasīga. Pastāvīga fokusēšanās uz daudziem objektiem dažādos attālumos izraisa acu sasprindzinājumu un var ietekmēt redzes kvalitāti. Tas samazina laiku, kad vadītājam ir jāreaģē pietiekami ātri.
42% no aptaujātajiem autovadītājiem deklarē, ka brauc ar automašīnu, t. I., Vairāk nekā 6 stundas. Šādās situācijās eksperti iesaka braukšanas laikā veikt pārtraukumus, vēlams ik pēc 2 stundām. Katras apstāšanās laikā vadītājs var veikt arī vienkāršus vingrinājumus, kas palīdzēs acīm atjaunoties turpmākai braukšanai.
- Automašīnas vadīšana ir liels izaicinājums mūsu redzei, tāpēc mainīgajos apgaismojuma un redzamības apstākļos pastāvīgi jākoncentrējas uz daudziem ceļa elementiem. Tāpēc ir svarīgi, lai mēs pārliecinātos, ka mūsu acis ir 100% funkcionālas.
Mūsu redze var mainīties līdz ar vecumu, tāpēc mēs iesakām veikt regulārus izmeklējumus, vēlams reizi gadā. Tas ir vēl jo svarīgāk, jo redzes pasliktināšanās parasti notiek pakāpeniski, tāpēc to var viegli nepamanīt.
Svarīgs faktors, kas ietekmē drošību braukšanas laikā, ir arī acu lēcas izmitināšanas spējas vājināšanās. Tas ietekmē dažādu attālumu objektu redzes asumu, piemēram, automašīnas vadības paneli un ceļa zīmes, kas atrodas tālu no transportlīdzekļa.
Bieža acu pārbaude ļauj ātri noteikt redzes pasliktināšanos, un, izmantojot atbilstošu korekciju, mēs varam novērst redzes defekta veidošanos un atbalstīt acis braukšanas laikā. Pateicoties tam, mēs izvairīsimies no viņu pārmērīgajām pūlēm un nodrošināsim optimālu reakcijas laiku uz situāciju uz ceļa - skaidro Vision Express medicīnas direktors Dr. Roberts Grabovskis
Mēs iesakām: Sauso acu sindroms (ZSO): cēloņi, simptomi, ārstēšana
Braucot, vadītājs pastāvīgi novēro norādes uz paneļa, ceļa un citus satiksmes dalībniekus, vienlaikus paredzot viņu uzvedību. Par katru nobraukto kilometru tā pieņem no 8 līdz 12 lēmumiem, kuriem katram ir mazāk nekā puse sekundes. Viņam arī jāsaglabā pietiekams redzes asums neatkarīgi no mainīgās vides un apstākļiem, piemēram: stipra saule, migla vai krēsla.
Šī pastāvīgā daudzu objektu novērošana dažādos attālumos prasa intensīvu redzes orgāna darbu. Īpaša slodze acīm ir mainīga redzes fokusēšana uz tuviem un attāliem objektiem. Lai sasniegtu adekvātu redzes asumu, nepieciešams nepārtraukts izmitināšanas process, t.i., acs lēcas pielāgošana attālumam, kurā atrodas novērotais objekts. Šādas situācijas piemērs ir spidometra indikāciju pārbaude un ceļa zīmju lasīšana.
Ir arī vērts atzīmēt, ka tāpat kā transportlīdzeklis ir pakļauts ekspluatācijai, tas maina arī mūsu veselību, tostarp vizuālo efektivitāti. Tāpēc speciālisti iesaka pārbaudīt redzi vismaz reizi gadā. Var būt arī efektīvi izmantot objektīvus, kas aprīkoti ar speciāliem pārklājumiem, kas samazina gaismas atstarošanu, uzlabo attēla kontrastu un asumu, kā rezultātā samazina acu uzņēmību pret nogurumu, kas saistīts ar iepriekšminētajām parādībām.
- Drošai braukšanai ir nepieciešams, lai autovadītājs, pirmkārt, būtu efektīvs acu un roku koordinācijas ziņā, jo 90% no informācijas, kas nonāk līdz vadītājam, ir vizuāla. Šī efektivitāte samazinās līdz ar vecumu, tāpēc, lai efektīvi un atbildīgi darbotos kā autovadītājs, ir jāpieiet pastāvīgi un reflektīvi visām šajā ziņā novērotajām izmaiņām.
Piemēram, braucot vāja apgaismojuma apstākļos, gandrīz 1/3 autovadītāju atzīst, ka pēc tumsas iestāšanās redz sliktāk. Šie dati ir satraucoši, jo daudzi no viņiem joprojām aktīvi iesaistās ceļu satiksmē. Satraucoši ir arī tas, ka lielākā daļa autovadītāju, neskatoties uz obligātu redzes korekciju, braucot neievēro šos ieteikumus.
Jāatceras, ka šāda veida situācija atspoguļojas mūsu drošības līmenī. Neuzmanība redzes jomā reāli ietekmē ceļu satiksmes drošību - komentē Autotransporta institūta transporta psiholoģe Dr. Eva Odačovska.
