Piektdiena, 2013. gada 8. novembris .- Jau ir zināms, ka savulaik ļoti izplatītajā narkotiku atkarīgo vidū izplatītajā praksē AIDS ir bijis nozīmīgs inficēšanās ceļš, bet ārpus šīs netiešās attiecības starp injicējamām zālēm un AIDS izplatību daudz nav izpētīts. par to, kā narkotikas var ietekmēt organisma aizsargspējas pret AIDS vīrusu.
Situācija ir sākusi mainīties, pateicoties jaunam pētījumam, ko veica Kalifornijas Universitātes Losandželosas (UCLA) speciālisti un kurā tika pārbaudīts, kā kokaīns ietekmē imūno šūnu populāciju, ko sauc par mierīgām CD4 T šūnām. Viņi ir izturīgi pret vīrusu, kas izraisa AIDS.
Šī pētījuma rezultāti norāda, ka kokaīns padara šūnas jutīgākas pret HIV infekciju.
Pārsteidzošākais ir tas, ka izmaiņas, kuras eksperimentu laikā šajās šūnās izraisīja kokaīns, bija minimālas, un tomēr tās bija pietiekamas, lai veicinātu infekciju.
UCLA Deivida Gefena Medicīnas skolas hematoloģijas un onkoloģijas nodaļas medicīnas profesora Dimitrios Vatakis komanda ir pierādījusi, ka kokaīns tā iedarbību rada tieši, izraisot minimālas izmaiņas šo šūnu fizioloģijā un izmantojot tās ceļi, ko izmanto smadzenēs.
In vitro pētījumam visa gada garumā pētnieki savāca asinis no veseliem cilvēku donoriem un izolētām mierīgām CD4 T šūnām. Viņi pakļāva šīs šūnas kokaīnam, pēc tam tās inficēja ar HIV. Pēc tam viņi ar dažādiem laika intervāliem paņēma paraugus, lai noteiktu šūnu jutīgumu pret infekciju dažādos HIV dzīves cikla posmos, salīdzinot inficētās šūnas ar tām, kuras atstātas kā neapstrādāts kontroles paraugs.
Vatakis komanda atklāja, ka trīs dienu ilga kokaīna iedarbība padarīja šūnas jutīgākas pret HIV infekciju, stimulējot šūnās divus receptorus, kas pazīstami kā Sigma1 un D4. Rezultāti liecina, ka kokaīna lietošana palielina T šūnu daudzumu, ko cilvēka ķermenī var inficēt ar vīrusu.
Pētnieki brīdina, ka vēl būs jāizpēta, pirms no šiem atradumiem var izdarīt galīgus un nepārprotamus secinājumus. Jāpatur prātā, ka pētījums ir balstīts uz kokaīna akūtas (ti, īsas) iedarbības modeli; tā vietā tipiski narkomāni ir hroniski lietotāji, kuri narkotikas lieto daudz ilgāk nekā dažas dienas. Pētniekiem tomēr ir dati, kas iegūti ar dzīvnieku modeļiem, kas atbalsta to, kas tiek novērots cilvēka šūnās.
Izmeklēšanā ir strādājuši arī Sohns Kims, Džeimss Jungs, Dhavals Diksits, Roberts Rovners jaunākais, Džeroms Zaks un Gails Baldvins, visi no UCLA.
Avots:
Tags:
Psiholoģija Savādāk Veselība
Situācija ir sākusi mainīties, pateicoties jaunam pētījumam, ko veica Kalifornijas Universitātes Losandželosas (UCLA) speciālisti un kurā tika pārbaudīts, kā kokaīns ietekmē imūno šūnu populāciju, ko sauc par mierīgām CD4 T šūnām. Viņi ir izturīgi pret vīrusu, kas izraisa AIDS.
Šī pētījuma rezultāti norāda, ka kokaīns padara šūnas jutīgākas pret HIV infekciju.
Pārsteidzošākais ir tas, ka izmaiņas, kuras eksperimentu laikā šajās šūnās izraisīja kokaīns, bija minimālas, un tomēr tās bija pietiekamas, lai veicinātu infekciju.
UCLA Deivida Gefena Medicīnas skolas hematoloģijas un onkoloģijas nodaļas medicīnas profesora Dimitrios Vatakis komanda ir pierādījusi, ka kokaīns tā iedarbību rada tieši, izraisot minimālas izmaiņas šo šūnu fizioloģijā un izmantojot tās ceļi, ko izmanto smadzenēs.
In vitro pētījumam visa gada garumā pētnieki savāca asinis no veseliem cilvēku donoriem un izolētām mierīgām CD4 T šūnām. Viņi pakļāva šīs šūnas kokaīnam, pēc tam tās inficēja ar HIV. Pēc tam viņi ar dažādiem laika intervāliem paņēma paraugus, lai noteiktu šūnu jutīgumu pret infekciju dažādos HIV dzīves cikla posmos, salīdzinot inficētās šūnas ar tām, kuras atstātas kā neapstrādāts kontroles paraugs.
Vatakis komanda atklāja, ka trīs dienu ilga kokaīna iedarbība padarīja šūnas jutīgākas pret HIV infekciju, stimulējot šūnās divus receptorus, kas pazīstami kā Sigma1 un D4. Rezultāti liecina, ka kokaīna lietošana palielina T šūnu daudzumu, ko cilvēka ķermenī var inficēt ar vīrusu.
Pētnieki brīdina, ka vēl būs jāizpēta, pirms no šiem atradumiem var izdarīt galīgus un nepārprotamus secinājumus. Jāpatur prātā, ka pētījums ir balstīts uz kokaīna akūtas (ti, īsas) iedarbības modeli; tā vietā tipiski narkomāni ir hroniski lietotāji, kuri narkotikas lieto daudz ilgāk nekā dažas dienas. Pētniekiem tomēr ir dati, kas iegūti ar dzīvnieku modeļiem, kas atbalsta to, kas tiek novērots cilvēka šūnās.
Izmeklēšanā ir strādājuši arī Sohns Kims, Džeimss Jungs, Dhavals Diksits, Roberts Rovners jaunākais, Džeroms Zaks un Gails Baldvins, visi no UCLA.
Avots: