Polijā vecāka gadagājuma cilvēku skaits strauji pieaug. Daži no viņiem ir atkarīgi un prasa aprūpi. Tomēr ne visi var paļauties uz tuvinieku palīdzību, un šobrīd valsts nepietiekamu atbalstu cilvēkiem, kas zaudē neatkarību. Tāpēc mums jācenšas izveidot visaptverošu aprūpes un aprūpes pabalstu sistēmu, lai apgādājamie cilvēki un viņu ģimenes netiktu atstātas tikai sev - eksperti aicināja konferences "Rūpes par apgādībā esošiem cilvēkiem Polijā pēc 2020. gada perspektīvas, alternatīvas, priekšlikumi" laikā
Polijā pieaug vecāka gadagājuma cilvēku skaits. Paredzams, ka līdz 2050. gadam cilvēku skaits, kas vecāki par 65 gadiem, palielināsies par 77%. Tas ir saistīts ar no tā, ka mēs dzīvojam arvien ilgāk. Tomēr daļa no iegūtā mūža ir dzīvošana ar slimībām (visbiežāk vairākas vienlaikus pastāvošas hroniskas slimības), kas bieži nozīmē atkarību.
Praktiski viss vecāku, apgādājamo cilvēku aprūpes slogs gulstas uz ģimeni, kas dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr spēj izpildīt savas saistības (piemēram, bērni dzīvo citās pilsētās, bieži vien valstīs).
Turklāt mājsaimniecībā samazinās bērnu skaits, kas izriet no daudzus gadus sistemātiski samazinājušos dzimušo skaita.
Jāatzīmē arī tas, ka aprūpējamo cilvēku aprūpe ir dārga un būs vēl dārgāka. Tajā pašā laikā pensiju vērtība samazinās. Nākotnes senioriem būs mazāk naudas pašai iztikai, un tomēr vidējā izdienas pensija jau tā ir nepietiekama, lai segtu seniora uzturēšanas izmaksas.
Ņemot vērā neizbēgamo pieprasījuma pēc ilgtermiņa aprūpes pieaugumu un iespēju ierobežot šīs aprūpes nodrošināšanu no ģimenes puses, jāievieš sistēmiski risinājumi - saka prof. Pjotrs Błędowski no Varšavas Ekonomikas skolas Sociālās ekonomikas institūta.
Ilgtermiņa aprūpes sistēmā jāiekļauj šo pabalstu finansēšanas principi, invaliditātes pakāpes sertifikācija, kopienas, daļēji stacionāru un dzīvojamo pakalpojumu organizēšana, aprūpētāju profesionālā apmācība, kā arī sniegto pakalpojumu uzraudzība un kvalitātes kontrole - uzsver prof. Błędowski.
No 2011. gada tautas skaitīšanā iekļautajiem 13,6 miljoniem mājsaimniecību 30,5% no tām (4,1 miljons) apdzīvo 65 gadus veci un vecāki cilvēki. Salīdzinot ar iepriekšējo 2002. gada tautas skaitīšanu, tas ir pieaugums par gandrīz 350 000 saimniecību. Šajā skaitā vairāk nekā 1,2 miljoni (30%) ir vienas personas mājsaimniecības.
Likums par palīdzību apgādājamām personām
Likuma par palīdzību apgādājamām personām mērķis ir uzlabot piekļuvi, uzlabot aprūpes pakalpojumu visaptveramību un nepārtrauktību cilvēkiem, kas ir atkarīgi no citu palīdzības.
Akts cita starpā paredz:
- tā saukto ieviešana aprūpes pārbaude - ir ikmēneša pabalsts (apmērā no PLN 650 līdz 1000 mēnesī), ko var tērēt tikai apgādājamas personas aprūpei. Atkarīgo cilvēku aprūpētāji ar to varēs maksāt par dažādiem pakalpojumiem, kas viņus atvieglos. Pateicoties tam, viņi varēs darboties darba tirgū
- jauns aprūpes atvaļinājums
- aprūpes izmaksu atlīdzināšanas iespēja - attiecas uz pensionētiem pensionāriem, kuri pieskata savu vecāko partneri, brāļus un māsas, dažreiz ļoti vecus vecākus. Šādiem cilvēkiem jau ir izdienas pensija, taču, ņemot vērā to, ka viņi pieskata ļoti atkarīgu cilvēku, viņiem būtu jāatmaksā t.s. attiecināmās aprūpes izmaksas
- tā saukto atelpas aprūpe, kas īslaicīgi atvieglo aprūpētāju
- telecare - ir gādīgs pakalpojums, kas izmanto modernas tehnoloģijas. Jauno aprūpes tehnisko risinājumu ieviešana samazina ģimenes līdzdalību aprūpes sniegšanā
Jauna profesija: apgādājamas personas palīgs
Akts paredz arī jaunas profesijas izveidi: apgādājamas personas palīgs. Šādai personai būtu jāveic atbilstoša apmācība, un pēc tam tā tiktu reģistrēta reģistrā. To kontrolētu arī, piemēram, brīvprātīgo ugunsdzēsēju nodaļas darbinieki vai veselības apmeklētājs.
Tiek lēsts, ka, pateicoties iepriekš minēto noteikumu ieviešanai, tirgū būtu aptuveni 200 000 darba vietu. profesionāli apgādājamo cilvēku palīgi. Ģimenes locekļi varētu izmantot alternatīvu aprūpi, lai, piemēram, atpūstos vai paši ārstētos.
-nadczynno-tarczycy---przyczyny-objawy-i-leczenie.jpg)
