Pensijas vecums Polijā, Eiropā un pasaulē

Polijā pensijas vecums vīriešiem pašlaik ir 65 gadi, bet sievietēm - 60 gadi. Kā ir citās Eiropas valstīs un pārējā pasaulē? Un kāpēc pensionēšanās vecums pamazām pieaug?

Satura rādītājs:

1. Kāpēc tiek palielināts pensionēšanās vecums?
2. Pensijas vecums Eiropas Savienībā
3. Pensijas vecums citās Eiropas valstīs
4. Pensijas vecums pasaulē
5. Strīdi par pensionēšanās vecuma palielināšanu
6. Vai ir vērts strādāt ilgāk?

Polijā jau ir mēģinājumi paaugstināt pensionēšanās vecumu. To pieņēma Pilsoniskās platformas un Polijas Tautas partijas valdības reforma. Izmaiņas nozīmēja, ka pensionēšanās vecums tika paaugstināts līdz 67 gadiem gan vīriešiem, gan sievietēm. Tomēr tas nesaņēma labu sabiedrības viedokli, un nebija atbilstošas ​​kampaņas, kas izskaidrotu, kāpēc tika nolemts veikt šādas izmaiņas. Nākamā valdība, proti, Likums un taisnīgums, atgriezās pie agrākā risinājuma (65/60).

$config[ads_text1] not found

Kāpēc tiek palielināts pensionēšanās vecums?

Pensionēšanās vecuma palielināšana savā ziņā ir civilizācijas un sociālo pārmaiņu radīta nepieciešamība. Pirmkārt, būtība ir tāda, ka sabiedrība noveco, un statistiski mēs dzīvojam arvien ilgāk. Rezultātā vairāk cilvēku saņem pensiju un mazāk pensiju iemaksu.

Šeit ir arī vērts paskaidrot, ka nauda, ​​kas iet no mūsu algām līdz minētajām iemaksām, faktiski netiek uzkrāta mūsu nākotnes pensijai, bet tiek tērēta pastāvīgi. Tāpēc gadus vēlāk, kad darba tirgū būs daudz mazāk cilvēku nekā šodien, var rasties problēma ar pensiju sistēmas uzturēšanu. Vienkārši sakot, pensijas izmaksai nepietiek naudas.

Tāpēc radās ideja paaugstināt pensionēšanās vecumu - tā rezultātā vairāk cilvēku strādātu un mazāk saņemtu pensijas. Tas saglabātu pensiju sistēmas efektivitāti.

Protams, tās nav patīkamas pārmaiņas, jo tas nozīmē ilgāku gaidīšanu uz pelnītu pensiju. Tomēr vēl nav atrasts labāks risinājums, kā ietaupīt sociālo drošību un pensijas valstīs, kurās iedzīvotāji noveco - un tas attiecas arī uz Poliju.

$config[ads_text2] not found

Kopā ar pensionēšanās vecuma palielināšanu tika mēģināts ieviest t.s. sešgadnieku reforma. Agrīna (viena gada) došanās uz skolu nozīmē arī ekonomiski aktīvākus cilvēkus, kuri maksātu pensijas iemaksas. Arī PiS valdība izstājās no šīs reformas - pretrunīgi vērtēta (tas nozīmē "īsāka bērnība").

Pensijas vecums Eiropas Savienībā

Sieviešu pensionēšanās vecums Polijā ir 60 gadi, kas ir zemākā vērtība Eiropas Savienībā (tas pats attiecas uz Austriju un Rumāniju). Sieviešu vidējais rādītājs Eiropā ir 63 gadi un 9 mēneši. Vīriešu pensiju gadījumā tikai Slovākijā pensionēšanās vecums ir mazāks nekā Polijā (62), un tas pats ir (vai būs pēc plānotajām reformām) Austrijā, Bulgārijā, Kiprā, Somijā, Lietuvā, Luksemburgā, Latvija, Malta, Slovēnija, Zviedrija un Ungārija.

Kurš strādā visilgāk? Rekordisti ir Lielbritānijas un Īrijas iedzīvotāji, kur abu dzimumu pensijas vecums ir 68 gadi. Līdz 67. gadam strādā (vai būs saskaņā ar reformām) abu dzimumu pilsoņi: Beļģija, Horvātija, Dānija, Francija, Grieķija, Spānija, Nīderlande un Vācija. Pēdējā valstī tiek apsvērta pat pensionēšanās vecuma paaugstināšana līdz… 71. Un kurās Eiropas Savienības valstīs jūs strādājat līdz 66 gadu vecumam? Proti, Portugālē un Itālijā.

$config[ads_text3] not found

Pensijas vecums citās Eiropas valstīs

Ļoti bieži ļoti augsti attīstītās valstis pensionēšanās vecumu paaugstina visātrāk. Tas ir tāpēc, ka tieši tur pilsoņi dzīvo visilgāk, un tajā pašā laikā sabiedrība noveco. Tas skaidri redzams Eiropas valstu piemērā, kas nepieder pie ES.

Turīgajā Norvēģijā un Islandē pensijas vecums ir 67 gadi gan vīriešiem, gan sievietēm. Moldovā, kas ir viena no nabadzīgākajām valstīm Eiropā, vīrieši strādā līdz 62 gadu vecumam, bet sievietes līdz 57 gadu vecumam.

Ukrainā tas ir attiecīgi 62 un 60 gadi, bet Baltkrievijā - 63 un 58 gadi.

Interesanti, ka gan ne pārāk plaukstošajā Bosnijā un Hercegovinā, gan ļoti bagātajā Šveicē (Eiropas rekordiste dzīves ilguma ziņā!) Abiem dzimumiem pensijas vecums ir 65 gadi.

Pensijas vecums pasaulē

Valstīs, kas nav Eiropas, vērojama tāda pati tendence kā Eiropā - turīgākās valstīs pastāvīgi pieaug pensionēšanās vecums. Tas ir diezgan daudz Amerikas Savienotajās Valstīs, pat 68 gadi vīriešiem un 67 gadi sievietēm. Kanādas abu dzimumu pilsoņi strādā līdz 67 gadiem, tāpat arī Austrālija (plānota reforma).

Japānā - valstī, kurā statistiski visilgāk dzīvo pasaulē - reforma paredz paaugstināt pensionēšanās vecumu līdz 68 gadiem. Lībija ir kuriozs, kur pensionēšanās vecums abiem dzimumiem ir 70 gadi! Un tā noteikti nav valsts no attīstītākās grupas.

Strīdi par pensionēšanās vecuma palielināšanu

No vienas puses, ir grūti izvairīties no pensionēšanās vecuma palielināšanas, no otras puses - nepieciešamība strādāt ilgāk, piemēram, iepriekšējās paaudzes dēļ, var šķist ļoti netaisnīga. Tāpēc sabiedrību ir tik grūti pārliecināt par šādu reformu pieņemšanu.

$config[ads_text4] not found

Lielu lomu tajā spēlē izglītība un galvenokārt politiķi, kas veic reformu. Tiem - arī viņu pašu interesēs (lai nezaudētu atbalstu) - būtu pareizi jāpamato izmaiņu jēga, lai visi to saprastu un apzināti izteiktos.

Cita lieta, ka jūs nevarat "vienkārši" paaugstināt pensionēšanās vecumu. Dažās profesijās ir grūti strādāt pat 65–67 gadu vecumā. Lai ilgāka profesionālā darbība nenozīmē 60 gadus vecu cilvēku izstumšanu no darba tirgus, būtu jāsagatavo atbilstoša profesionālā atbalsta sistēma, kas vajadzības gadījumā ļauj viegli pārkvalificēties.

Liela loma tajā ir arī likumdevējam, nodrošinot pilsoņiem pienācīgu darbu līdz pensijai, ja viņi nolemj to atlikt.

Vai ir vērts strādāt ilgāk?

Uz šo jautājumu nav vienas atbildes, jo daudz kas ir atkarīgs no darba veida un dzīvesveida.

Sarežģītāku profesiju gadījumā, kur darbs ir apgrūtinājums veselībai, ilgākai pensijas gaidīšanai noteikti būtu sliktākas sekas.

Tomēr, strādājot ilgāk, ir arī priekšrocības, kas pat var pagarināt jūsu dzīvi. Īpaši garīgais darbs ļauj jums būt garīgi aktīvam, veicina turpmāku socializāciju (mēs strādājam starp cilvēkiem), stimulē darbību.

Darbs ar cilvēkiem ir svarīgs, jo daudzi cilvēki pēc pensionēšanās kļūst izolēti un vientuļi, un tas bieži vien pat izraisa depresiju.

Ieteicamais raksts:

Depresija: cēloņi, simptomi, veidi un ārstēšana. Izpildiet testu un pārbaudiet, vai ... Par autoru

Daniels strādā Polijas filologs un amerikāņu skolotājs pēc izglītības un pēc profesijas - vairāk pirmais. Vairāk nekā desmit gadus viņš strādā pie tekstiem: rakstīšanas, rediģēšanas un laiku pa laikam korektūras. Viņš galvenokārt specializējas mājas un dzīves tēmā, bet raksta arī par kultūru, mākslu, modi, veselību, tūrismu un visu, kas piesaistīs uzmanību un interesi. Privāti, sēriju cienītājs, kura sižets ir atrauts no realitātes un - iespējams, laika un citu iespēju ziņā - ceļotājs.

Lasiet vairāk šī autora rakstus