Testamenta derīgums un garīgi traucējumi

Sveiki. Man ir šāds jautājums. Ja persona ar garīgiem traucējumiem (neiroze) sagatavo testamentu pie notāra, vai ģimene to vēlāk var apstrīdēt ārstējamo traucējumu dēļ?

Neirotiskie traucējumi nav testamenta nederīguma priekšnoteikums, lai gan pacienta ģimenei ir tiesības apšaubīt testamenta pamatotību. Pamatojums paskaidrojumu sniegšanai par testamenta derīgumu vai nederīgumu, ko persona ar neirotiskiem traucējumiem sastāda notāra klātbūtnē, ir Art. Civilkodeksa 82. pantu. un māksla. 945 Civilkodeksā. Testatora gribas deklarācija ir apzināta, ja testamenta sastādīšanas laikā nebija apziņas traucējumu, un testators skaidri un skaidri saprot, ka viņš izdara testamentu ar noteiktu saturu. Apziņas un brīvības trūkuma traktēšana kā gribas deklarācijas trūkums nozīmē, ka garīgi slimas personas (bet ne rīcībnespējīgas) sastādītais testaments nav likumīgs ex lege - saskaņā ar likumu. Vienīgais konstatējums, ka testators ir garīgi slims, testamentu automātiski neder. No eksperta atzinuma ir jāņem pierādījumi, vai testators testamenta sastādīšanas laikā rīkojās saprātīgi. Šī nostāja ir izklāstīta Augstākās tiesas 1976. gada 30. aprīļa lēmumā III CRN 25/76. Tāpēc testaments, kuru sastādījis - garīgi slims, bet ne darbnespējīgs - tā sauktā laikā lucidum intervallum - īslaicīgs pacienta stāvokļa uzlabošanās periods. Tāpēc, paturot prātā šo jautājumu, skaidri jāpasaka, ka neirotiski traucējumi nav priekšnoteikums, lai apšaubītu testamenta pamatotību. Ja rodas šaubas par to, vai testaments tika sastādīts apzināti un brīvi, tiesai parasti būs jāieceļ eksperts. Juridiskais pamats: Civilkodeksa likums (1964. gada Likumu Vēstnesis, Nr. 16, 93. punkts, ar grozījumiem)

Atcerieties, ka mūsu eksperta atbilde ir informatīva un neaizstās vizīti pie ārsta.

Neatkarīgs juridiskais eksperts, kas specializējas medicīnas jautājumos.