
Migrēna ir stāvoklis, kas notiek diezgan bieži un bieži izraisa lielu invaliditāti. Francijā no migrēnas cieš no 10% līdz 15% (no 7 līdz 8 miljoniem cilvēku) no visiem iedzīvotājiem. Migrēna ietekmē sievietes 3 līdz 4 reizes vairāk un parasti sākas pubertātes laikā. Tā ir labdabīga slimība, taču tā var izraisīt lielas invaliditātes problēmas un ietekmēt to cilvēku ikdienas un darba dzīvi, kuri no tā cieš.
Galvassāpes
Migrēna ir īpaša veida galvassāpes vai galvassāpes. Personai, kas cieš no migrēnas, galvassāpes var rasties dažas stundas vai ilgt līdz 72 stundām. Migrēnai raksturīga intensīvu un durošu sāpju sajūta vienā no galvaskausa puslodēm.Simptomi
- Fotofobija (neparasta gaismas nepanesamība).
- Slikta dūša, vemšana
- Persona neatbalsta troksni.
- Uzbudināmība un garastāvokļa traucējumi.
- Redzes traucējumi (neskaidra redze, melni plankumi redzes laukā ...).
- Puksti tiek uztverti uz pusēm vai visu galvu.
- Nogurums Ar minimālu piepūli cilvēkam liek atgulties un atpūsties.
Atšķirības starp migrēnu un parastām galvassāpēm
Atšķirībā no parastajām galvassāpēm, migrēna:- Tās ir intensīvākas galvassāpes un ilgst ilgāk.
- Tas atrodas noteiktā galvaskausa daļā.
- Tas ir pulsējošas un pulsējošas sāpes.
- To pavada slikta dūša un vemšana.
Migrējošā aura
Pirms migrēnas attēla parādīšanas daži cilvēki cieš no aura.Parasti aura ilgst no 15 līdz 30 minūtēm, lai gan dažos gadījumos tā var parādīties vienu stundu pirms migrēnas parādīšanās.
Redzes problēmas
Migrēnas aura laikā cilvēks cieš no dažiem redzes traucējumiem, piemēram:- Redzes lauka samazināšanās.
- Zibšņu uztvere.
- Gaismas uztvere.
- Deformēts attēla displejs.
- Pagaidu redzes zudums vienā vai abās acīs.
Krīzes biežums
- Migrēnas lēkmju biežums katram cilvēkam ir atšķirīgs.
- Migrēnas krīzes var rasties ar vienu vai divām krīzēm nedēļā vai 3 vai 4 krīzēm gadā.