Ceturtdiena, 2013. gada 14. marts. Kalifornijas Universitātes Irvine (Amerikas Savienotās Valstis) pētījums ir apstiprinājis saistību starp pozitīvajām emocijām un labu veselību un parādījis, ka šī saikne jaunattīstības valstīs var būt vēl izlēmīgāka nekā valstīs. "bagātas" valstis, norāda žurnāls 'Psychological Science'. Pētījums ir pirmais, kurā emocionālās un veselības attiecības tika pārbaudītas reprezentatīvā izlasē, kurā bija 150 000 cilvēku no 142 valstīm, jo iepriekšējie pētījumi par šo tēmu bija veikti tikai rūpnieciski attīstītajās valstīs.
"Mēs vēlējāmies novērtēt emociju ietekmi uz veselību vietās, kur cilvēki saskaras ar tādām bažām kā bads, bezpajumtniecība un nedrošība, lai tie noteiktu viņu labsajūtu, " sacīja psiholoģijas profesore un autore Sāra Presmane. Pamatpētījums.
Lai to izdarītu, viņi izmantoja datus no World Gallup Survey, kurā pētnieki novēroja, vai dalībnieki, runājot par iepriekšējo dienu, bija ziņojuši par izpriecu, mīlestības, laimes, satraukuma, skumjām, stresa, garlaicības, depresijas vai dusmu situācijām.
Viņi arī izmērīja fizisko veselību un pakāpi, kādā tika izpildītas dalībnieku pamatvajadzības. Drošību noteica, vaicājot, vai dalībnieki jutās droši staigājuši vieni naktī vai arī viņi ir laupīti, aplaupīti vai aplaupīti.
Tādējādi, pretēji cerībām, pētnieki atklāja, ka valstīs ar zemāku iekšzemes kopproduktu (IKP) ir spēcīgāka saistība starp pozitīvām emocijām (bauda, mīlestība, laime) un veselību.
Tādējādi Malāvijas iedzīvotāji, kur IKP uz vienu iedzīvotāju ir aptuveni 900 dolāru (apmēram 690 eiro), uzrāda ciešāku saikni starp pozitīvajām emocijām un veselību nekā Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotāji, kur IKP uz vienu iedzīvotāju ir aptuveni 49 800 USD (apmēram 38 200 eiro).
"Atšķirība, " skaidro Presmans, ir tāda, ka "dusmīgs amerikānis ar hipertensiju var pazemināt asinsspiedienu ar saviem medikamentiem, nevis Malāvijas iedzīvotājs", sacīja Presmans.
Avots:
Tags:
Dzimums Skaistums Cut-And-Bērnu
"Mēs vēlējāmies novērtēt emociju ietekmi uz veselību vietās, kur cilvēki saskaras ar tādām bažām kā bads, bezpajumtniecība un nedrošība, lai tie noteiktu viņu labsajūtu, " sacīja psiholoģijas profesore un autore Sāra Presmane. Pamatpētījums.
Lai to izdarītu, viņi izmantoja datus no World Gallup Survey, kurā pētnieki novēroja, vai dalībnieki, runājot par iepriekšējo dienu, bija ziņojuši par izpriecu, mīlestības, laimes, satraukuma, skumjām, stresa, garlaicības, depresijas vai dusmu situācijām.
Viņi arī izmērīja fizisko veselību un pakāpi, kādā tika izpildītas dalībnieku pamatvajadzības. Drošību noteica, vaicājot, vai dalībnieki jutās droši staigājuši vieni naktī vai arī viņi ir laupīti, aplaupīti vai aplaupīti.
Tādējādi, pretēji cerībām, pētnieki atklāja, ka valstīs ar zemāku iekšzemes kopproduktu (IKP) ir spēcīgāka saistība starp pozitīvām emocijām (bauda, mīlestība, laime) un veselību.
Tādējādi Malāvijas iedzīvotāji, kur IKP uz vienu iedzīvotāju ir aptuveni 900 dolāru (apmēram 690 eiro), uzrāda ciešāku saikni starp pozitīvajām emocijām un veselību nekā Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotāji, kur IKP uz vienu iedzīvotāju ir aptuveni 49 800 USD (apmēram 38 200 eiro).
"Atšķirība, " skaidro Presmans, ir tāda, ka "dusmīgs amerikānis ar hipertensiju var pazemināt asinsspiedienu ar saviem medikamentiem, nevis Malāvijas iedzīvotājs", sacīja Presmans.
Avots:
