Skrīninga programmas ir labākais piemērs plaši izprotamai domāšanai par maņu orgānu slimību agrīnu profilaksi, kas ietekmē cilvēka attīstību un tās komunikāciju ar vidi. Dzirdes traucējumu problēma ir kļuvusi par civilizācijas slimību.
Dzirdes fizioloģijas un patoloģijas institūts sadarbībā ar daudziem nacionālajiem un ārvalstu centriem ir izveidojis pamatus skrīninga programmām - ir izstrādājis metodes, procedūras un ierīces to veikšanai.
Dzirdes skrīninga testi jau ir aptvēruši vairāk nekā 1 miljonu pamatskolas bērnu lauku un pilsētu-lauku pašvaldībās visā Polijā, 7 un 12 gadus vecu iedzīvotāju Varšavā un daudzās Polijas pilsētās.
Pamatojoties uz skrīninga testiem, kas līdz šim veikti Polijas studentu vidū, ir pierādīts, ka pat ik pēc 5–6 bērniem var būt dzirdes problēmas, kas var ievērojami kavēt attīstību un izraisīt mācīšanās grūtības.
Eksperti norāda, ka pat 60% skolēnu ar novirzēm vecākiem nav aizdomas par šādu problēmu saviem bērniem.1 Dzirdes traucējumi ir svarīgi bērna attīstībai un mācīšanās rezultātiem. Iegūtie rezultāti apstiprināja šīs slimības lielo mērogu skolēnu vidū.
- Agrīnas medicīniskās iejaukšanās ieviešana bērnam ar dažādu etioloģiju dzirdes traucējumiem nozīmē ātrāku dzirdes ceļa uzlabošanu, nodrošinot labāku saziņu ar vidi un finansiālus ietaupījumus pacientam un veselības aprūpes sistēmai - saka prof. papildus. Dr. hab. n. med. MSc Pjotrs H. Skaržinskis.
Dzirdes fizioloģijas un patoloģijas institūts kopā ar partneriem jau daudzus gadus vada ārvalstu izmēģinājuma skrīninga programmas skolas vecuma bērnu vidū. Pateicoties Starptautiskajam dzirdes skrīninga konsorcijam, projektus cita starpā vada Armēnijā, Kirgizstānā, Moldovā, Rumānijā, Senegālā, Tadžikistānā un Kotdivuārā.2
Pētījums skaidri parāda, ka dzirdes problēmas mērogs bērnu vidū ir ļoti liels, un skrīninga programmas šajās valstīs būtu jāievieš kā standarta procedūra. Piemēram, Abidžanā, Kotdivuārā, 130 bērnu grupā pat 28% tika diagnosticēti dzirdes traucējumi.
Dažādu kontinentu (Āzija / Āfrika) pētījumu rezultātu salīdzinājums parādīja, ka, lai arī problēmu mērogs visur ir liels, jo nepareizi rezultāti tika iegūti no 13% līdz 48% aptaujāto bērnu, vislielākais dzirdes traucējumu skaits tika reģistrēts Āfrikā.4
Un tāpat kā Eiropā - lielākajā daļā gadījumu vecāki nezināja, ka viņu bērni var ciest no šādām disfunkcijām.
Kā liecina dzirdes fizioloģijas un patoloģijas institūta pieredze, daudz vērtīgas informācijas par pacientu veselības stāvokli iegūst arī no citu maņu, piemēram, ožas, pētījumiem. 2017. gadā veiktais pētījums parādīja, ka ožas disfunkcija var ievērojami pasliktināt pacientu dzīves kvalitāti.
Pētījumā piedalījās 40 cilvēki ar novirzītu deguna starpsienu, deguna polipiem vai abiem, un 22,5% no viņiem dzīves kvalitāte bija ievērojami pasliktinājusies.
Cits pētījums norādīja, ka ožas zudums ir viens no hroniska sinusīta simptomiem. Testi, kas veikti 40 pacientu grupai, kurai tika veikta sinusa operācija, parādīja sistemātisku smakas uzlabošanās pieaugumu nākamajos atveseļošanās mēnešos.
Pacienti bieži nepietiekami novērtē smaržas traucējumus, lai gan tie var būt daudzu nopietnu slimību simptoms. Tāpēc ir tik svarīgi informēt pacientus, ka viņi arī ziņo par šīs sajūtas traucējumiem, apmeklējot otolaringologu.
Sensorā skrīnings ir ieguldījums: pirmkārt, tas ļauj ātrāk diagnosticēt un ārstēt pacientus, otrkārt, tas var ietaupīt daudz naudas veselības aprūpes sistēmā nākotnē.
Plašāka informācija par maņu orgānu darbību un skrīninga testiem šajā jomā ir atrodama Senses Research ventilācijas lapā www.facebook.com/badaniazmyslow.
Avots:
- "Dzirdes skrīninga programma bērniem no Mazovijas", Słysza, 2017. gada jūlijs-augusts Nr. 4 (156), 40. lpp.
- http://slysze.inz.waw.pl/jaki-sluch-maja-dzieci-w-azji-i-afryce/
- https://whc.ifps.org.pl/2014/04/pilotazowe-przesiewowe-badania-sluchu-u-dzieci-w-afryce-zachodnia/
- Jaunā Audiofonologia, 2017; 6 (4): 79-106, Skarżyński P. H., Ludwikowski M., Skrīninga testi skolas vecuma bērniem dažādos kontinentos
- Pamatojoties uz prezentāciju "Korelācija starp ožas disfunkcijām un dzīves kvalitāti", kas tika prezentēta Varšavas 13. Starptautiskajā medicīnas kongresā Varšavā, 2017. gada 11. - 14. maijā
- Pamatojoties uz pašu IFPS materiāliem
---na-czym-polega-i-jakie-s-powikania.jpg)
