
Žultsakmeņu sastāvs
- Ir divu veidu žultsakmeņi: pigmenta akmeņi un holesterīna akmeņi.
- Holesterīna aprēķini ir visizplatītākie un veido 75–80% no visiem gadījumiem.
- Holesterīna akmeņi galvenokārt sastāv no kristāliskā holesterīna, un tiem ir dzeltenīgi zaļgana krāsa.
- Mēs atradām divu veidu pigmenta akmeņus:
- melnie, kas sastāv no kalcija bilirubināta, bilirubīna polimēriem, kalcija karbonāta un kalcija fosfāta.
- okeram, ko veido kalcija bilirubināts, ir mainīgi tā slāņi un taukskābju kalcija sāļi.
Kāds viņiem parasti ir lielums?
- Žultsakmeņi var būt tik mazi kā smilšu graudi vai arī golfa bumbiņas izmēri.
- Tās var būt vienas vai vairākas: žultspūslī var veidoties liels akmens, simtiem mazu akmeņu vai to kombinācija.
- Lielākā daļa akmeņu ir holesterīns, un to diametrs ir mazāks par 2 cm.
- Tieši šī iemesla dēļ daudzi pacienti ir asimptomātiski un viņiem nav diskomforta.
- Mēs tos bieži atrodam, praktizējot vēdera dobuma ultraskaņu bez diskomforta.
Riska faktori: saistība ar ķermeņa svaru
- Gan aptaukošanās, gan svara zudums ir svarīgi riska faktori žultsakmeņu veidošanā.
- Galvenais uztura riska faktors žultsakmeņu attīstībā ir aptaukošanās.
- Citi faktori, kas var iejaukties, ir:
- holesterīna līmenis asinīs
- triglicerīdu līmenis
- pārmērīga un nesabalansēta kaloriju uzņemšana: badošanās periodi, kas ilgāki par astoņām stundām, hipokaloriskas diētas mazāk nekā 700 kcal / dienā, īpaši cilvēkiem ar aptaukošanos un parenterāls uzturs ilgāk par divām nedēļām.
- No 10 līdz 15% cilvēku ar aptaukošanos, kuri ievēro šāda veida diētu ar ļoti zemu kaloriju daudzumu, attīstījās žultsakmeņi.
- Iemesls varētu būt tas, ka diētas laikā mainās holesterīna un žults sāļu koncentrācija žultspūslī.